Ūdenstūrisma maršruts Koškovci - Slutiški (Koškovci – Piedruja – Krāslava – Slutiški)

Maršruta gaita:Koškovci – Piedruja – Krāslava – Kaplava – Slutiški. 95 % maršruta garuma ietilpst Krāslavas novadā.

Laivas tips. Vēlama kanoe vai smailītes tipa laiva, kas ir ātrākas un vieglāk manevrējamas. Maršrutu var braukt arī ar gumijas laivu vai plostu, taču pretvēja gadījumā ar tiem būs grūtāk (un lēnāk) pārvietoties. Maršrutu var veikt arī ar lielāka izmēra airu laivu.

Ieteicamais laiks: Jūnijs – augusts. Atkarībā no laika apstākļiem, maršruts braucams arī citā laikā.

Garums: ~ 63 km. Maršrutu var pagarināt līdz Kraujai (+ 25 km) vai Daugavpilij (+ 37 km). Tad jārēķinās ar trīsdienu maršrutu.

Laiks: Divdienu maršruts, ja izmanto kanoe vai smailes tipa laivu. 1. diena: Koškovci – viesu nams Arkādija (33 km). 2. diena: Krāslava – Slutiški (30 km). Maršrutā pavadītais laiks var būt atkarīgs gan no objektu apskatei veltītā laika, laivas tipa, braucēju skaita laivā, to fiziskās sagatavotības, vēja virziena un stipruma, ūdens līmeņa, straumes ātruma u.c. Ar gumijas laivu brauciens aizņems vairāk laika, taču tas lielā mērā atkarīgs no iepriekš minētiem faktoriem un visvairāk - vēja virziena un stipruma.

Grūtības pakāpe: Viegls (piemērotos laika apstākļos – bezvēja vai pretvēja līdz 3 m/s apstākļos), ja tiek braukts kā divdienu maršruts.

Sākuma punkts: Koškovci. ~ 130 m pirms V656 ceļa pagrieziena ZZR virzienā līdz Daugavai noiet zālājā iebraukts ceļš – taka, pa kuru var nokļūt līdz upei (0,4 km). Jārēķinās, ka ~ 0,3 km A virzienā upe visā platumā jau plūst pa Baltkrievijas teritoriju. Robežu ar laivu šķērsot ir kategoriski aizliegts!

Gala punkts: Slutiški. Laivu piestātne. Tuvu piestātnei ir zemes ceļš, kur var piebraukt ar auto un savākt laivas tālākam transportam.

Loģistika un sabiedriskais transports: Sākuma un galapunktu nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu, tādēļ laivu transports ir jāorganizē ar savu transportu, vai jāizmanto vietējo laivu nomātāju sniegtie pakalpojumi.

Atpūtas vietas: Jārēķinās, ka minētajā posmā nav labiekārtotu ūdenstūrisma apmetņu, kā arī publisku atpūtas vietu pašā upes krastā. Īslaicīgai atpūtai var izmantot smilšu sēres upes krastos, vai salas. To esamība un pieejamība gan ir ļoti atkarīga no ūdens līmeņa upē, tāpēc piemērotāka ir vasara un laiks, kad nav bijušas nozīmīgas lietavas.

Informācija dabā: Minētajā Daugavas posmā gar upes krastu nav izvietoti informācijas stendi, tādēļ pirms brauciena ir jāsagatavo kartes, informācijas materiāli (ērti saņemt Krāslavas TIC) un navigācijas iekārtas, kas jāiepako ūdensnecaurlaidīgos apvalkos.

Ir jāzina! Droša un atbildīga laivošana!

• Pirms maršruta veikšanas, pārliecinies par laivošanai piemērotu laika prognozi visas dienas garumā, jo Daugavā to ļoti ietekmē vēja virziens un stiprums;

• Ja vēja ātrums pārsniedz 4 – 5 m/s, Daugavā veidojas viļņi, kas var būt bīstami kanoe u.c. tipa laivām – tās var apgāzties;

• Vienmēr lieto vesti, pat tad, ja laivo tuvu krastam. Daugavā ātri mijas seklās ar dziļajām vietām;

• Uzmanies no zemūdens priekšmetiem – akmeņiem (krācēs), koku fragmentiem u.c. priekšmetiem, kā arī zvejnieku tīkliem;

• Sadzīvo ar makšķerniekiem, centies neizbiedēt zivis;

• Izvērtē, vai šis maršruts ir piemērots braucienam ar maziem bērniem;

• Daugavu šķērso tikai tad (izņemot tur, kur tā ir robežupe!), ja esi pieredzējis laivotājs, un, ja nav vējš un viļņi, kas var apdraudēt drošību.

Ievēro! Lai veiktu maršrutu (no Koškovciem vai Piedrujas), ir nepieciešams:

• 1. Iepazīties ar noteikumiem, kādus ir jāievēro tiem, kas plāno uzturēties pierobežas režīma joslā: http://rs.gov.lv/index.php?id=803&top=0;

• 2. Pirms brauciena ir jānokārto terminētā speciālā caurlaide, kas nepieciešama, lai uzturētos pierobežas režīma joslā. To elektroniskā veidā var ērti un ātri izdarīt Latvijas valsts portālā www.latvija.lv;

• 3. Brauciena dienā ir jāpiesaka vizīteDaugavpils pārvaldes Piedrujas robežapsardzes nodaļā (atrodas Piedrujā), kur ir jāpiereģistrē laiva braucienam pa Daugavu posmā, kas sakrīt ar pierobežas režīma joslu. Tālr.: + 371 65403765.

Rūpējies par savu un līdzcilvēku drošību un veselību! Veicot maršrutu, katrs pats ir atbildīgs par savu un citu drošību! Glābšanas dienesti:  112.

Vērts redzēt un piestāt!

Maršruts ietilpst divās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT). Dabas parks „Daugavas loki” dibināts 1990. gadā. Tā izveides galvenais mērķis ir unikālās Daugavas senielejas ainavas, bioloģiskās daudzveidības un kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšana. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Daugavas senieleju plānoja appludināt saistībā ar Daugavpils HES būvniecību. „Daugavas loki” ir lielākas ĪADT – aizsargājamo ainavu apvidū „Augšdaugava” sastāvdaļa. Abās teritorijās var droši doties pārgājienos, izmantot publiski veidoto infrastruktūru (takas, torņus, atpūtas vietas), braukt ar divriteni, laivot pa Daugavu, vērot putnus, zvērus, lasīt sēnes, ogas, peldēties labiekārtotās vietās.

1. Koškovci. Maršruta sākums. Kartē atzīmēta apdzīvota vieta, lai gan par apdzīvojumu maz kas liecina. Interesants ir grantētā ceļa posms no Piedrujas līdz Koškovciem, kas izvijas cauri citām apdzīvotām vietām – Lupandiem, Dvorčaniem un Gorbačovai. Īsā posmā no ceļa var redzēt arī upes ieleju un pašu upi.

2. Daugavas akmens. Meklējams Piedrujas dienvidaustrumu daļā, Daugavas krastā. Līdz tam var nokļūt, ejot pa Piedrujas taku. Piemiņas akmeni ir darinājis tēlnieks Vilnis Titāns, iekaļot Daugavas vārdu septiņās – latviešu, līvu, igauņu, poļu, krievu, vācu un somu valodās. Ja nav zināma akmens atrašanās vieta, braucot pa upi, tam var aizbraukt garām. Īsi pirms Daugavas akmens un Piedrujas - Daugavā ir liela sala (0,9 km gara, 0,5 km plata), kas atrodas Baltkrievijas teritorijā. Šeit turamies tuvu Latvijas krastam!

3. Piedruja. Lielākā apdzīvotā vieta Latvijas pašos dienvidaustrumos, ko no dienvidiem apskalo Daugavas ūdeņi, kas vienlaikus ir Latvijas – Baltkrievijas robeža. Piedruja sastāv no divām daļām – Piedrujas un Aleksandrovas, kuras atdala centrālā iela (V 631 ceļš). Piedruja izveidojās kā Daugavas kreisajā krastā – Baltkrievijas pusē esošās Drujas pilsētas „pārupes” teritorija. Abas daļas 17. gs. bija Lietuvas lielkņazistes magnātu Sapehu dzimtas īpašumi. Drujas mazstāvu apbūve ar pamesto dievnamu labi pārskatāma no Piedrujas krasta. Piedruju un tās apkaimi ir vērts izstaigāt ar kājām, jo vienstāvu koka ēkas vietām atgādina skatus no etnogrāfiskos brīvdabas muzejos redzamajiem. Piedruja ir sakopta, starp abiem dievnamiem – Piedrujas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcu (1759.) un Piedrujas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcu (1883. - 1885.) ir izveidots ainavisks dārzs. Ar minētajiem objektiem un jau minēto Daugavas akmeni, iepazīstina Piedrujas taka. Aleksandrovas daļā atrodas tūristu mītne „Piedruja”, kas piedāvā īpašu tūrisma produktu – večerinkas latgaļu, krievu un baltkrievu stilā (iepriekš piesakot). Piedrujas robežkontroles postenis atrodas Daugavas krastā, - galvenās ielas malā, kur vēl salīdzinoši nesen darbojās viena no Daugavas pārceltuvēm.

4. Robeždaugavas (Sauļeviča, Rudais) akmens. Atrodas Daugavā, tuvu upes kreisajam krastam, iepretim Robeždaugavu mājām, vietā, kur jau abos upes krastos ir Latvijas teritorija. Manāms jau pa lielāku gabalu! Dižakmens garums ir 4,9 m, augstums 3,3 m, tilpums ~ 20 m³. Atkarībā no upes līmeņa, redzama lielāka vai mazāka akmens daļa.

5. Podgurjes dižakmens. Atrodas Lejpus Indricas ietekas (+- 10 min laivojiens, redzams jau pa gablau) – ūdenī (sausā laikā – uz sēres) – tuvu Daugavas kreisajam krastam. Šajā vietā Daugavā ir sašaurinājums, straujtece, labajā pusē pie zemāka ūdens līmeņa – sala. Akmens tilpums – ap 13 m³.

6. Indricas katoļu baznīca.No koka vietējo amatnieku celtais dievnams par grāfu Plāteru līdzekļiem tapis laikā no 1655. - 1658. gadam kā miniatūra vienjoma bazilika. Vienreizējo kultūrvēstures pieminekli uzskata par vienu no Latgales vecākajām koka baznīcām. Tās centrālā altāra kokgriezumus barokālās formās veidojuši Stelmužes (mūsdienās - Lietuvā) koktēlnieku skolas meistari. Sānu altārī atrodas 18. gs. vidū tapusī glezna “Sv. Marija Magdalēna”. Dievnams uz patreizējo vietu pārvietots 1698. gadā. Ēka vairakkārt - 1890. un 1918. g. atjaunota. Baznīcai apkārt stiepjas 17. gs. beigās būvēts mūra žogs ar 19. gs. vidū celtu brīvi stāvošu zvanu torni, kas restaurēts 2002. g. Iespējams, ka Indricas draudze ir Latgalē vecākā. Dievnams, kaut arī ieaudzis kokos, saskatāms arī no laivotāju skatu punkta.

7. Krāslava.Sena latgaļu apdzīvota vieta. 10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu, bet 13. gs. - Livonijas ordeņa pakļautībā. Līdz 18. gs. sākumam tā pastāvēja kā muižas centrs. 1729. g. par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta Krāslavā valdīja divus gadsimtus. 18. gs. vidū Plāteri uzsāka Krāslavas pils celtniecību. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Krāslava sāka panīkt. Pēc Rīgas – Daugavpils - Vitebskas dzelzceļa izbūves (1865. g.) pilsētas saimnieciskā dzīve atkal uzplauka. Krāslavu maz skāra 2. Pasaules kara laika notikumi, tādēļ mazskarta saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve. Krāslavu no laivas var atpazīt gan pēc blīvās apbūves, gan arī tilta pār Daugavu.

8. Adamovas krauja. Aizsargājams ģeoloģisks piemineklis - viena no garākajām (ap 1,7 km) un augstākajām (25 - 35 m) Daugavas kraujām. Tā veidojusies sānu erozijas rezultātā, Daugavas ūdeņiem noskalojot Daugavas pamatkrastu Adamovas loka ziemeļdaļā. Vienā virzienā Adamovas dabas taku izejam pa kraujas augšdaļu, otrā – pa tās piekāji. No takas augšdaļas skatu punktiem un ainaviskajām stigām apjaušams Daugavas senielejas varenums. Vietās, kur krauju pāršķeļ dziļās sānu gravas, var novērot (īpaši – bezlapu periodā) nelielus atsegumus. Tajos parādās nogulumi, kas radušies pēdējā apledojuma laikā. Pavisam nelieli smilšakmens slāņi atsedzas (zemākā ūdens līmenī) arī pie pašas upes un ir redzami no laivas. Gravās un kraujas nogāzēs notiek aktīvi ģeoloģiskie procesi, tādēļ vietām novērojami noslīdeņi. Tie rodas ilglaicīga mitruma (lietus vai avota ūdeņi, sniega kušanas laikā) apstākļos, noslīdot atsevišķiem nogāžu fragmentiem. Adamovas kraujas piekājē apskatāms no Skandināvijas ar ledāju atnestais dižakmens, kura apjoms ir 11 m³. Pēc sastāva tas ir daļēji metamorfizēts lielgraudains ragmāņa granīts. Netālu aug apse, kuru veido pieci stumbri un dižozols, kura apkārtmērs sasniedzis gandrīz četrus ar pusi metrus. Apskatāms arī avots. Lapu koku mežs ar vecajiem ozoliem un liepām, liela izmēra kritalām, sausokņiem un citiem dabiskam mežam raksturīgiem elementiem, ir aizsargājams biotops. Biologi to sauc par nogāžu mežu. Ap 1,6 km garā Adamovas dabas taka iepazīstina ar Adamovas krauju un tās apkaimē esošajām dabas vērtības. Takas sākums meklējams pie autostāvlaukuma, no kura paveras plašs skats uz Krāslavu un Daugavas senieleju. Taku visērtāk izstaigāt pirms laivu brauciena, piestājot autostāvlaukumā pirms pašas Krāslavas. No laivas pati taka nav redzama!

9. Skerškānu sala. Precīzāk – salu grupa, kas parādās zemākā ūdens līmenī. Salas veidojušās upes nestajiem sanešiem (smilts, grants) izgulsnējoties vietā, kur upē daudz laukakmeņu, kas maina straumes ātrumu un virzienu. Apkaimē, atkarībā no ūdenslīmeņa, - straujteces un krāces. Apbraucam pa kreisā krasta pusi.

10. Sproģu avotcirku gravas ir vienīgais šāda veida ģeoloģiskais piemineklis (aizsargājams) dabas parka teritorijā. Atrodas Skerškānu (Adamovas) loka dienviddaļā. Ap 1,5 km garā un līdz 35 m augstā Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē (70 – 450 m platā joslā) ir izveidojies dziļu erozijas gravu un aktīvu avotu sakopojums, kas ieslēpts nogāžu mežu (aizsargājami biotopi) zaļajā lapotnē. Vietām redzami avotcirki - bļodveida pazeminājumi upju vai pauguru nogāzēs, ko veidojuši avotu ūdeņi iežu vai ledāja nogulumu izskalošanas rezultātā. Sproģu gravas vislabāk „atklājas” bezlapu periodā. No laivas redzams tikai ar veģetāciju blīvu apaugušais Daugavas pamatkrasts un nezinātājs šim objektam visdrīzāk pabrauks garām!

11. Aizvējiņu pilskalns. Daugavas un tās sānu gravu veidotais reljefs, vietas nošķirtība, kā arī iespēja labi pārskatīt upi abos virzienos, bija daži no iemesliem, kādēļ šeit izveidojās viena no senajām cilvēku dzīves vietām - Aizvējiņu pilskalns. Tas atrodas grūtāk pieejamā vietā – Daugavas kreisajā pamatkrastā starp divām dziļām upes avotgravām, ~ 4,5 km lejpus Krāslavas – Skerškānu (Adamovas) loka dienviddaļā. Pilskalna augstums virs tuvākās apkaimes ir 35 m, plakums – 70 x 55 m. Tajā atklāts 0,9 m biezs kultūrslānis ar švīkotās keramikas lauskām. Pilskalns bijis apdzīvots no I g.t.p.m.ē. līdz mūsu ēras I g.t. vidum. Aizvējiņu pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Ja ir vēlme objektu saskatīt dabā, tad labs orientieris ir Skerškānu mājas, kur piedāvā tūristu izmitināšanu u.c. pakalpojumus (izvietotas norādes). Aizvējiņu pilskalnu no kopējā Daugavas pamatkrasta nezinātājam ir grūti atšķirt.

12. Užingoras smilšakmens atsegums. Meklējams Zvejnieku loka ziemeļrietumdaļā, Daugavas labajā krastā starp Užinkalnu un Užingorsku. Atseguma garums un augstums atkarīgs no ūdenslīmeņa Daugavā. Ap 350 mlj. gadus vecos Devona perioda smilšakmens slāņus (~ 1,5 m augsti) brūnā krāsā iekrāsojuši dzelzs savienojumi.

13. Veckaplava.Veckaplava ir skrajciems Daugavas kreisajā krastā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā starp Kaplavu un Lielborni. 17. gs. tās iedzīvotāji gāja bojā mēra laikā. Vieta nepalika tukša, tādēļ šeit uz dzīvi apmetās baltkrievi. 1810. g. miestā atradās 16 dzīvojamās mājas, bija izveidota pagasta pārvalde, tiesa, cietums, baznīca, sinagoga, trīs tirgotavas un krogs. 20. gs. sākumā nozīmīgs satiksmes līdzeklis bija t.s. Dinaburgas tvaikonis. 1932. g. Kaplavai piešķir ciema statusu. Pēc Otrā pasaules kara 2 km austrumos izveidojas jauns centrs - t.s. Prauliņi, kurus vēlāk pārdēvēja par Kaplavu, bet vecā Kaplava ieguva Veckaplavas vārdu. Mūsdienās Veckaplava ir klusa vieta ar dažām mājām. Veckaplavas zvejnieku – zemnieku sētu grupa ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Lielākā celtne ir Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca. Pareizticīgo draudze Kaplavā nodibinājās 1794. gadā. Pirmā baznīca bija neliela un „nabadzīga”, tādēļ 1894. – 1895. g. par ziedojumiem uzsāka jaunās - tagad redzamās baznīcas celtniecību. 1998. g. dievnamā atklāta dīķa naktssikspārņu Myotis dasycneme aukļkolonija. Skaists skats uz Veckaplavu paveras no Daugavas kreisā pamatkrasta augšdaļas, kur to šķērso ciemā iebraucamais ceļš. Laba ainava atklājas arī no upes pretējā – labā krasta un no laivotāju skatu punkta. Iepretim Veckaplavai Daugavas labajā krastā (Augustiniški) atrodas – plostnieku – zvejnieku sētu grupa, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ēkas atrodas sliktā stāvoklī. Iespējams, ka vecākā varētu būt saglabājusies no 19. gs. No laivas tās grūtāk saskatāmas.

14. Kaplavas sala. Atrodas iepretim Kaplavai. Šajā maršruta posmā - viena no lielākajām salām lejpus Krāslavas. Upē laukakmeņi, tādēļ salas apkaimē vērojamas straujteces un krācītes.

15. Kociņu sala. Atrodas starp Kociņu mājām un Rudņas ieteku. Pie salas krāce ar nosaukumu „Oļšaņik”. 

16. Vecračinas pilskalns. Atrodas Daugavsargu loka ziemeļaustrumu daļā, Daugavas labajā krastā. Domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā. Plakums daļēji nopostīts, iekārtojot tajā vecticībnieku kapsētu. No laivas pilskalnu grūti atpazīt uz kopējā upes pamatkrasta.

17. Slutišku vecticībnieku sādžas vietā 15. – 17. gs. atradās apmetne un kapsēta. Arheoloģisko izrakumu gaitā šeit atrada lietuviskas izcelsmes senlietas. 17. gs. otrā pusē Latvijā ienāca krievu vecticībnieki, kas glābās no reliģiskās vajāšanas etniskajā dzimtenē. Tie nezināja par apmetnes esamību, tādēļ savas mājas uzcēla uz senajiem kapiem. Mūsdienās Slutiškiem ir sādžas tipa plānojums ar Latgales novadam raksturīgām ēkām ar apdarinātiem logiem, rotātām durvīm un ažūrām fasādēm. Slutišku vecticībnieku mājā ir izveidots muzejs (Naujenes novadpētniecības muzeja filiāle), kurā var iepazīt vecticībnieku kultūrvidi un tradīcijas. Šeit jānoklausās muzeja gida stāstījums. No Daugavas ielejas pamakrasta augšdaļas paveras viena no neparastākajām Latvijas kultūrainavām. Dienvidu virzienā no tās saskatāma Slutišku krauja. Slutišku sādžā atrodas ūdenstūristu piestātne. Slutišku sādžu ar Markovas pilskalnu savieno ap 2 km garā Markovas izziņas taka. Šeit ir maršruta galapunkts!